31/12/2022
Lai izdodas!🥂Īsts laimīgs 2023.gads!
Brīvība būt par to, kas tu esi.
Kad cilvēks atgūst sevi, kad atļaujas būt īsts, tas, kas viņš ir, būt autentisks, būt atklāts, būt patiess…nē, viņš nepaliek obligāti tikai jauks.
Nereti cilvēkiem būt jaukam, ērtam un labam - tā ir izdzīvošanas stratēģija. Un tam nav nekāda sakara ar labsirdību.
Nereti par labsirdīgiem mēs redzam tos, kas nejūt sevi un nezin, kas viņš ir un kurš nodarbojas ar sevis meklējumiem citos.
Nereti labestīgo spēlē tas, kuram būt atklātam un patiesam nozīmē piedzīvot visdrausmīgākās bailes - pazaudēt kādu. Un arī pazaudēt uzbūvēto seju, žogu aiz kura ES nekad nav bijis paša atpazīts.
Vai tas, kuram būt īstam un atklātam nozīmē - būt pakļautam citu negatīvam vērtējumam, kritikai, atgrūšanai, un līdz ar to, pazaudēt tik ilgi meklēto mīlestību uz sevi caur citiem.
Būt jaukam, būt labam, būt noderīgam, būt visiem ērtam..tas ir par kaut ko citu. Sāpīgu sirdi nest somā maskas, ar kurām iekarot apkārtējo sirdis..jo šis bija vienīgais mīlestības iegūšanas veids, kuru apguvu bērnībā. Tas nav vēl par labestību.
Jā, nereti mēs labsirdību jaucam ar milzīgu mazvērtību. Labestībai vajag stingru sirdi. Stingru raksturu. Gara spēku.
Labestība tas ir, - būt patiesam, reizēm skarbam, bet taisnīgam.
Labestībai vajag redzīgas acis, ne iluzioru milglu, kurā viss ir ērti. Labestība prasa redzēt visu skaidrām acīm, ne aizklāt dzīvi un cilvēkus ar ego lècām.
Īsts, tas ir, - es nebaidos, nekaunos, neizliekos, neslēpjos aiz skaistiem tēliem, ērta un visiem derīga tēla. Es nealkstu iemantot tēlu, caur kuru citiem ir viegli saglabāt cerību labajam, cerību gaišajam un savam glābiņam. Es esmu tas, kas es esmu. Un tas nav ne ērts, ne ietekmējams, ne paredzams un ne visiem derīgs tēls.
Būt patiesam ir, - es runāju, rīkojos, domāju, saku tā, kā domāju, redzu un jūtu. Ne, lai ietekmētu, pazemotu, pazeminātu citus, bet lai paustu sevi, lai izpaustu to, kas caur ķermeni plūst. Lai paustu to, kā es redzu un jūtu. Un tas ne vienmēr var sakrist ar citu domām, sajūtām un vērtībām.
Mēs šeit neesam, lai viens otram līdzinātos, kai izdabātu, lai būtu ērti vai noderīgi. Mēs šeit esam, lai katrs maksimāli iepazītu, apjaust un atvērtos savai būtībai. Lai maksimāli atvērtu visu sevī ielikto potenciālu.
Lai dzīvi izdzīvotu, izgaršot un atļautos dzīvot, tam vajaga drosme. Drosme.
Būt patiesam nozīmē apzināties, ka pazaudēt nevienu nav iespējams. Bet ka no tāda cilvēka atteikties gan var daudzi. Jo bail, jo dusmas. Jo viņš redz to, ko no viņa grib noslēpt, jo viņš runā taisni un tas var nebūt ērti, jo viņam blakus nav iespējamas manipulatīvas spēles, jo viņš prasa tev būt atklātam un patiesam un tas ne visiem ir vieglu.
Patiesā skarbums ir pilns mīlestības. Bet to atzīs tikai tas, kurš redz tālāk par savām bailēm, traumām un ego.
Salda mēle var dziedināt ausis, bet atvērta sirds iekļūs daudz dziļāk.
Kristīne Om Shanti
